Kā es aprēķinu CO2 izmešus uz pārdošanas apjomu

Emisijas intensitāte ir emisijas dalītas ar apgrozījumu

CO2 emisijas uz vienu eiro apgrozījuma — ko sauc arī par emisijas intensitāti — aprēķina, dalot kopējās emisijas gadā (tonnas CO2 ekvivalentā) ar gada apgrozījumu eiro. Rezultāts parasti ir neliels skaitlis, piemēram, 0,00012 tonnas CO2 uz vienu eiro, un klienti to galvenokārt lūdz, lai varētu salīdzināt dažāda lieluma uzņēmumus. Skaitītājs — emisijas — ir daļa, kurā parasti notiek diskusija, nevis saucējs.

Jautājums, kas klienčiem patiešām rada grūtības, ir tas, kādas emisijas drīkst būt šajā skaitītājā. EFRAG VSME pamata modulis parasti lūdz uzņēmumiem norādīt 1. un 2. jomu; 3. joma tajā ir papildinošs elements, nevis pamats. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu teller tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām (scope 1) un netiešajām emisijām no nopirktas enerģijas (scope 2) saskaita kopā un dala šo kopsummu ar apgrozījumu. Ja šos divus skaitļus atsevišķi jau iepriekš aizpildījies citai sarakstam, tad šis aprēķins nav jauns darbs — tas ir dalīšana, nevis jauna mērīšana.

Kur to var izsekot: GHG protokols un VSME

Jomu 1, 2 un 3 iedalīšana nāk no GHG protokola; tas ir rāmis, uz kuru atsaucas praktiski katrs klients sniegtais jautājumu saraksts, pat ja pats saraksts izmanto citu formātu. EFRAG VSME standarts uz to attīstās un pamata modulī nosaka, kādas jomas ir obligātas MKB uzņēmuma emisijas skaitļiem — 1. un 2. joma pamatā, 3. joma kā paplašinājums. Ja šaubies, vai klients ar "emisijām" domā tikai 1. un 2. jomu vai vēlas redzēt arī 3. jomu, tad šī atšķirība ir precīzi tas, par ko klients jautā par 1., 2. un 3. darbības jomas izpuces, kā es to pareizi aizpildu pagarinās.