Klients vēlas zināt CO2 izmešus uz pārdošanas apjomu, kā es to aprēķinu

Emisijas sadalīšana pēc apgrozījuma, bez jaunas mērīšanas

Šis koeficients nav papildu mērījuma punkts, bet aprēķins retrospektīvi: kopējās emisijas tonnās CO2 ekvivalentā, dalītas ar gada apgrozījumu miljona eiro. Skaitītājs jau atrodas tavā piegādes ķēdes dosijē, ja tu jautājumam par 1. jomu, jautājumam par 2. jomu un iespējams 3. jomu jau esat atbildējis. Saucējs ir apgrozījums no taviem gada pārskatiem, tas pats apjoms, ko klients bieži arī atsevišķi pieprasa. Rezultāts tiek saukts par "carbon intensity" un parasti tiek uzrakstīts kā tCO2e/milj. eiro apgrozījums.

Izvēle, ko tu pats vari pieņemt, ir tas, kuras jomas iekļaut skaitītājā. Ja klients pieprasa tikai 1. un 2. jomas, tad tas ir mazāks un bieži precīzāks skaitītājs nekā tad, kad jāiekļauj 3. joma. Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi 3. jomas pilnībā neuzrauga — šajā gadījumā tu aprēķini ar to, kas tev ir, un norādi, kuras jomas iekļautas. Saraksts, kurš pieprasa "kopējos CO2 izmešus uz euro apgrozījuma" bez jomas norādīšanas, parasti domā 1. un 2. jomas kopā; ja tu šaubies, tad jautāt pašam klentam ir reālāka iespēja nekā minēt. Ja tev vēl nav 3. jomas aprēķina, tad 3. jomas postu pārskats ir loģiski sākumpunkts nevis šis koeficients pats.

No kurienes šis iedalījums nāk

Jomu sadalījums, uz kura balstās šī aprēķina skaitītājs, nāk no GHG Protocol; tas ir vispārpieņemtais jomu 1, 2 un 3 sadalījums, ko pieņem gan EFRAG VSME standarts, gan praktiski katra klienta jautājumu saraksts. EFRAG VSME bāzes modulis, brīvprātīgais pārskatīšanas standarts uzņēmumiem, kuri nav reģistrēti biržā, nosaka emisijas uz apgrozījuma attiecību kā vienu no svarīgākajiem rādītājiem, bet neparedz fiksētu formulu vairāk nekā emisijas dalītas ar apgrozījumu — jomu izvēle un saucēja vienība tāpēc nav noteikta standartā, bet tikai klienta jautājumā.