Kāpēc jaunajam apdrošinātājam jāsniedz informācija par polisēm, kuras mums jau ir

Esošās polises ir daļa no riska novērtējuma

Apdraudze jautā par šo, lai noteiktu, vai jūsu uzņēmums jau ir apdrošināts citur tam pašam riskam, un lai redzētu, kā izskatās jūsu kopējā riska profils. Nozarē to bieži sauc par "pārklāšanos": divas polises, kas segtų tādu pašu kaitējumu. Apdraudzes vēlas to izslēgt, un tās vēlas arī zināt, vai jūs jau ilgāku laiku esat apdrošināts vai tikko esat pārgājis uz citu apdraudzi — tas saka ko par kaitējuma vēsturi un par to, kā jūs rīkojieties ar riskiem. Tāpēc tas nav kontroles jautājums par jums kā klientu, bet gan pieņemšanas daļa: pamatojoties uz jūsu atbildi, apdraudze nosaka noteikumus un prēmiju.

Praksē parasti ir jautājums par to, vai uzņēmumam jau ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana spēkā, un dažreiz arī citas biznesa polises, piemēram, juridiskā palīdzība, kiberdrauds vai uzņēmējdarbības kaitējums. Ja tādu nav, vienkārši to pildāt šādi — apdraudze neprasa, lai katram uzņēmumam būtu viss jau noklāts. Ja šaubies, vai kaut kas ir "apdrošināšana" šajā jautājumā, tad piezīme pie atbildes ir vieta, kur to paziņot; apdraudze pati novērtē, ko tas nozīmē pieņemšanai.

Nav likumiskas pienākuma, bet gan pieņemšanas nosacījuma

Tas nav paredzēts likumā, piemēram, Komercreģistra likumā 2007, kurš nosaka tikai to, kādi ir uzņēmuma pamatdati, kas reģistrēti. Jautājums par esošajām polisēm nāk no pašas apdraudzes pieņemšanas politikas: tā pati nosaka, kāda informācija ir nepieciešama, lai novērtētu risku un varētu sniegt piedāvājumu. Tāpēc tas nav likumisks informācijas pienākums, kā tas ir regulatīvajām iestādēm, bet gan nosacījums, lai noslēgtu vai pagarinātu apdrošināšanu. Ja atbilde trūkst, parasti pieņemšana bloķējas, nevis sākas juridiska procedūra.