Katrs klients prasa savu formātu, vai šī sistēma to spēj

Viens piegādes ķēdes fails, katram formātam savs jautājumu kopums

Jā, sistēma to spēj — tas ir tieši iemesls, kāpēc pastāv piegādes ķēdes fails, nevis arhīvs ar aizpildītiem sarakstiem. Banka citādi formulē jautājumu par darbinieku skaitu nekā apdrošinātājs, un klients A ilgtbas saraksts grupalanko jautājumus citādi nekā klients B. Taču zem visiem šiem formātiem parasti atrodas viens un tas pats faktu kopums: darbinieku skaitsvalstis, kurās uzņēmumam ir filiāles, vai ir ISO 9001 sertifikāts. Sistēma atpazīst jautājumu klients formātā un saista to ar pareizo faktu failā, neatkarīgi no tā, kā jautājums ir formulēts.

Kas ir svarīgi: jo specifiskāks jautājums, jo mazāk automātiska saistīšana. "Vai jums ir informācijas drošības politika" ir cits līmenis nekā "kuri no ISO/IEC 27001 A pielikuma vadības pasākumiem ir ieviesti" — pēdējais prasa failu, kas ir sakārtots šajā detaļas līmenī, nevis tikai jā/nē karogi. Tas pats attiecas uz desmit pasākumiem saskaņā ar NIS2 direktīvas 21. panta 2. punktu: ja klients vēlas pierādījumus par katru pasākumu, failam ir jābūt kaut kam katram pasākumam, nevis tikai vispārējam paziņojumam. Sistēma tad piedāvā, kas der; apstiprinājums pa jautājumam paliek klients atbildībā.

Atpazīšana pa jautājumam, nevis pa formātu

Saistīšana darbojas individuālā jautājuma līmenī, nevis visa saraksta līmenī — tas ir nepieciešams, jo neviens divi klientu formāti nav identiki, pat ne vienas un tās pašas standarta ietvaros. Jautājums par EFRAG VSME bāzes moduli var būt atvērta teksta lauks vienā klients formātā un atsevišķs jā/nē jautājums katram rādītājam cita klients formātā; fails abos gadījumos nodrošina vienu un to pašu pamatfaktu, tikai citādi parādītu. Kur formāts prasa kaut ko tādu, kas nav failā — piemēram, detaļu, kas vēl nav fiksēta, piemēram — vai uzņēmums lieto AI sistēmas — sistēma nepiedāvā atbildi, jo nav avota, uz kuru norādīt.