apdrošinātājs vēlas zināt mūsu kaitējuma vēsturi no pēdējiem gadiem, kā to aizpildīt

Zaudējumu vēsture ir faktiska, nevis riska novērtējums

Apdrošinātājs vēlas faktiskus datus: kādi zaudējumi ir paziņoti pēdējos gadus, kad, kāds bija cēlonis, cik daudz tika izmaksāts un kādi zaudējumi vēl ir nopendinošies. Tas nav lūgums pašam sniegt riska novērtējumu, bet notikumu uzskaitījums. Lielākajā daļā gadījumu apdrošinātājs jautā par periodu no trim līdz pieciem gadiem, katrai apdrošināšanas veidam (piemēram, civiltiesiskā atbildība, ugunsgrēks, transports, kiberdraugi). Pierādījums šajā gadījumā parasti ir zaudējumu pārskats no pašreizējā vai iepriekšējā apdrošinātāja, ko sauc arī par "loss run", vai iekšējs pārskats ar tiem pašiem datiem.

Ja uzņēmumam šajā periodā nav bijis zaudējumu, tad atbilde ir "nēn" vai "nav zaudējumu gadījumu", nevis tukšs lauks. Ja trūkst pilnīgs iepriekšējā apdrošinātāja pārskata — piemēram, tāpēc, ka tas vairs neeksistē vai nereaģē — jūs ievadāt to, kas ir zināms no paša uzņēmuma grāmatvedības, un norādāt, kura daļa trūkst, nevis minējat skaitļus. Šis temats ir cieši saistīts ar jautājumu par uzņēmuma finanšu stāvokli, jo apdrošinātāji zaudējumu vēsturi bieži vērtē kopā ar šiem datiem. Ņemiet vērā, ka tas atšķiras no jautājuma par pašreizējo kredītreitingu: tas attiecas uz uzņēmuma maksātspēju, nevis uz apdrošināšanas zaudējumiem.

Nav likumīga avota, bet ir pastāvīga tirgus prakse

Šim specifiskajam atbildes variantam nav noteikuma no piesūtītās tiesību bāzes, kas priekšrakstītu, kādam jābūt zaudējumu vēstures pārskatam: Komercregistra likums, Geldīgu informācijas sniegšanas par klientiem likums un CSRD attiecas uz citiem jautājumiem (reģistrācijas dati, klientu pārbaudīšana un ilgtspējas ziņojumi). Jautājums par zaudējumu vēsturi rodas no apdrošinātāja paša pieņemšanas nosacījumiem, nevis no likuma. Tāpēc atbilde šeit ir balstīta uz to, kas tiek praktizēts tirgū, nevis uz likumīgu pienākumu.