kā es pamatoju, kāpēc man nepieciešams finansējums

Finansējuma vajadzību pamatot ar skaitļiem, nevis stāstu

Banka jautājumlietā parasti neprasīs prognozi vārdos, bet gan skaitļu pamatojumu: kādam nolūkam nepieciešami līdzekļi, kad tie ir nepieciešami un kā tie tiks atmaksāti. Šis klienta pārbaudījums ir obligāts bankām saskaņā ar Likumu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu — bankām jāzina naudas plūsmu avots un mērķis, arī finansējuma pieprasījuma gadījumā. Praktiski tas parasti nozīmē trīs komponentes: investīciju pārskatu (kas tiek iegādāts vai finansēts), likviditātes prognozi (kā attīstās kases pozīcija) un atmaksāšanas spēju (no kāda apgrozījuma vai peļņas nāk atmaksa). Atsevišķa A4 lapa ar paskaidrojumu reti tiek pieņemta kā pierādījuma materiāls; banka vēlas redzēt pamatā esošu skaitļu modeli, parasti ar horizontu no divpadsmit līdz trīsdesmit četriem mēnešiem.

Ko bieži palaiž garām: banka apvieno finansējuma jautājumu ar vairākiem jautājumiem, kas ir tādi paši kā parastajā KYB-sarakstā. Jautājumi par kurš ir uzņēmuma galīgie labuma guvēji un par uzņēmuma mantas izcelsmi formāli nav daļa no finansējuma pamatojuma, bet bieži vien atrodas tajā pašā jautājumlietā. Ja atbilde uz tiem jau atrodas ķēdes dosejā, tas nav jāmeklē atkārtoti — tā ir jautājums par apstiprinājumu, nevis par atkārtotu iesniegšanu.

Kur tas atšķiras no parastās KYB-pārbaudes

Atšķirība no parastās klienta akceptācijas slēpjas pamatojuma detalizācijas līmenī. Regulāras rūpības izpildei bieži vien pietiek ar atsauci uz iesniegtas gada pārskati vai uz aktuālu kredītreitingu. Finansējuma pieprasījuma gadījumā vissvarīgākais ir nākotnes perspektīvā vērtējamais skaitļu materiāls: banka skatās uz to, kas notiks PĒC aizdevuma, nevis tikai uz to, kas jau tagad ir reģistrēts Komercreģistrā saskaņā ar Komercreģistra likumu 2007. Tas izskaidro, kāpēc bankas jautājumlista par finansējumu bieži vien ir citādi strukturēta nekā asignatāra vai ilgtspējas klienta jautājumlista par vienu un to pašu uzņēmumu.