Kāpēc banka prasa, cik daudz es samaksāšu starptautiski

Paredzamais maksājumu apjoms ir daļa no riska profila

Banka to jautā, lai noteiktu klienta riska profilu, nevis lai kontrolētu jūsu maksājumus pirms to veikšanas. Saskaņā ar Likumu par prievešanas un terorisma finansēšanas novēršanu banka klientu pārbaudē jāieguva priekšstats par paredzamiem konta lietošanas veidiem. Valstis ārpus ES, īpaši valstis, kas atrodas starptautiskajos sankciju vai risku sarakstos, tiek vērtētas smagāk nekā maksājumi Eiropā. Paredzējums, kas vēlāk būtiski atšķiras no prakses, bieži izraisa turpmāku jautājumu, nevis pats pirmais jautājums.

Praksē banka jautā aprēķinu: apgrozījuma procentuālo daļu, gada summu vai valstu sarakstu, ar kurām tiek veikta tirdzniecība. To var pamatot ar tiem pašiem datiem, ko izmanto arī uzņēmuma mantas izcelsmi: apgrozījuma skaitļi pēc reģionu, galvenie pircēji un piegādātāji, kā arī valūtas, kurās tiek izrakstīti rēķini. Ja šāds sadalījums nav pieejams, tad pamatots aprēķins ar diapazonu ir izplatītāks nekā precīzs skaitlis — banka meklē reālu priekšstatu, nevis grāmatvedības precizitāti. Valstīm, kurās piemērojama sankciju regulējums, jāpievērš atsevišķa uzmanība; tas attiecas uz tādu pašu pārbaudi kā vai uzņēmums vai kāds no tā vadības locekļiem figurē sankciju sarakstā.

Tiesiskais pamats: klientu pārbaude saskaņā ar Likumu par prievešanas un terorisma finansēšanas novēršanu

Šis jautājums izriet no pienākuma veikt klientu pārbaudi saskaņā ar Likumu par prievešanas un terorisma finansēšanas novēršanu: bankai jāzina ne tikai tas, kurš ir klients, bet arī tas, kāds ir pamatots pakalpojuma izmantošanas veids, lai vēlāk varētu pamanīt novirzes. Reģistrācijas likums 2007. gadā bankai sniedz pamatinformāciju par pašu uzņēmumu, bet neko nesaka par paredzamo maksājumu uzvedību — to banka atsevišķi jāuzziņājas no klienta. Salīdziniet to ar jautājumu par pie kurām bankām uzņēmums vada kontu: tas arī kalpo tam, lai kartētu pilnīgu klienta maksājumu ainavu, nevis lai novērtētu vienu konkrētu darījumu.