Kāpēc banka prasa par finansējumu no ārvalstīm

Ārzemju finansējums skņem ņemto novēršanu, nevis kredītu

Banka to parasti neprasīs, lai noskaidrotu ko par kredītspēju, bet tāpēc, ka klientu pārbaude to prasa. Nauda, kas nāk no ārpuses Nīderlandē — aizdevums no ārzemju akcionāra, investīcija no valsts ārpus ES, kredītlīnija pie ārzemju bankas — var banka pamatot, lai jautātu par līdzekļu avotu. Tas ir daļa no klientu pārbaudes, ko katrai bankai jāveic saskaņā ar Likumu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Bankai nav svarīgs pats apjoms, bet jautājums, vai naudas plūsmu var izskaidrot un tā atbilst uzņēmumam.

Praksē banka šo jautājumu bieži apvieno ar jautājumiem par uzņēmuma mantas izcelsmi un par faktiskajiem labumguvējiem. Ja ārzemju finansētājs ir arī UBO, tad banka vēlas saskaņot šos divus atbildes: aizdevums no akcionāra, kuram jau ir zināms labumguvēja statuss, rada mazāk jautājumu nekā nauda no nezināmas puses. Ja uzņēmumam nav ārzemju finansējuma, tad šeit atbilde "nē" ir tāda, kurai dossejā nav nepieciešams avota dokuments — tā ir faktiska konstatācija, nevis novērtējums.

Pamatojums: klientu pārbaude Likumā par naudas atmazgāšanas novēršanu

Šis jautājums izriet no klientu pārbaudes, ko bankas jāveic saskaņā ar Likumu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu: bankai ir jāzina transakciju un naudas plūsmu raksturs un pamatojums no savas klienta puses, un ārzemju finansējums ietilpst šajā jomā. Tas nav jautājums, kas izriet no Komercreģistra likuma 2007. gada vai CSRD direktīvas — tie regulē citas dosseja daļas, piemēram, uzņēmuma standarta datus un ilgtspējas ziņojumus. Ja kāds šaubās, vai noteikta finansēšanas forma ir jāziņo, tad skaidrību viņš neatradīs pašā ketendossejā, bet bankas portālā vai pie kontaktpersonas, kura sūtīja jautājumlisti.