Kā es bankām izskaidrot mūsu uzņēmuma struktūru ar meitas uzņēmumiem

Jautājums par koncerna struktūru nāk no KYC, nevis no CSRD

Banka parasti šo jautājumu uzdod klientu izpētes (KYC — "know your customer") ietvaros, un tad ir trīs lietas: kas ir mātesuzņēmums, kuri meitas uzņēmumi ietilpst koncernā un kam ir galīgā kontrole (UBO — "ultimate beneficial owner"). Tas atšķiras no koncerna konsolidācijas, kas parādās ilgtspējas pārskatā: banka vēlas zināt, kas par ko lēmj, nevis kuri objekti ietilpst CSRD darbības jomai. Tāpēc atbildi var sniegt kā organizācijas shēmu vai uzņēmumu sarakstu, kurā katram uzņēmumam ir norādīts tā statūtārais nosaukums, darbības vieta un akciju procentuālā daļa vai balsstiesības.

Ieguves vieta no vienas ketēnes dossijas: uzņēmuma likumīgo nosaukumu, reģistrācijas numurs un valstis, kur atrodas darbības vietas ir tieši tie lauki, ko banka vēlas redzēt par katru uzņēmumu. Meitas uzņēmumam citā valstī ir nepieciešams vietējais reģistrācijas numurs, nevis tikai mātesuzņēmuma numurs. Ja dossijā vēl trūkst meitas uzņēmuma, tad patiešāk ir atbildēt "nē, vēl nav pabeigts" nekā aizpildīt struktūru, kas nav pareiza — banka pārbaudīs neskaidrības, un nepilnīga organizācijas shēma ir manāmāka nekā trūkstošs atbildinājums.

Komercreģistrs ir informācijas avots, nevis pati banka

Šī jautājuma pamatā ir Komercreģistra likums: tajā ir noteikti, kādi dati par uzņēmumu ir reģistrēti, tostarp tiesiskā forma, vadītāji un — koncerna gadījumā — saites starp mātesuzņēmumiem un meitas uzņēmumiem. Banka šeit nepārbauda ko jaunu, bet lūdz apstiprinājumu tam, kas jau ir reģistrēts Tirdzniecības palātā, papildinot ar UBO informāciju, kas ne vienmēr pilnībā izriet no komercreģistra. Nesen izsniegts izraksts par katru uzņēmumu ir tāpēc tieši pierādījums; ja struktūra aptver vairākas valstis, ieteicams ir arī ārvalstu reģistrācijas dati, lai gan šajā dossijā tam nav noteikta avota.