banka jautā paredzēto gada apgrozījumu, atverot kontu, ko es norādu

Paredzamais apgrozījums ir aprēķins, nevis gada skaitlis

Aizpildiet reālu aprēķinu pašreizējam vai nākamajam grāmatvedības gadam, pamatojoties uz apgrozījumu, ko jūs jau zināt vai gaidāt. Banka to jautā nevis tāpēc, lai jūs pieķertu pie skaitļa, bet lai veiktu riska novērtējumu: vai darījumu apjoms, kas vēlāk notiks kontā, atbilst jūsu uzņēmuma profilam? Apgrozījums, kas vēlāk izrādās augstāks vai zemāks nekā aprēķins, ir normāls un pats par sevi nav problēma.

Ja jums vēl nav gada pārskata — piemēram, tikko dibinātā uzņēmuma gadījumā — pietiek ar pamatotu aprēķinu: pamatojoties uz pasūtījumu portfeli, piedāvājumiem vai salīdzināmu periodu. Ja jums ir šie skaitļi, atbildi ir vieglāk pamatot ar to, kas jau ir reģistrēts. Šajā gadījumā pārbaudiet, vai uzņēmuma gada pārskati ir iesniegtijūsu jāreģistrē gada pārskats, jo deponētais gada pārskats bankai ir spēcīgāks pamatojums nekā tikai aprēķins. Jāpiebilst, ka tas pats jautājums par apgrozījumu un ienākumu avotu parādās arī citās klienta dūjiešanas tēmās, piemēram, uzņēmuma mantas izcelsmi — tās ir dažādi jautājumi, taču tie pieder vienam dosiejam un bieži vienai un tai pašai pamatojumam.

Klienta dūjiešanas daļa kontā atvēršanas laikā

Šis jautājums neklāt no bankas ziņkāres, bet no klienta dūjiešanas, ko prasa Likums par krimināli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu. Bankai ir jānosaka katra komercklienta riska profils pirms konta atvēršanas, un paredzamais apgrozījums un paredzamais darījumu shēma ir to standarta daļa. Tā nav fiskāla vai grāmatvedības pārskata pienākums — tas izriet no citiem noteikumiem, piemēram, Komercreģistra likuma 2007 — bet momentuzņemums, ko banka izmanto, lai vēlāk varētu novērtēt darījumus.