banka jautā par skaidru maksājumu mūsu uzņēmumā, ko jāsaka

Skaidra nauda ir naudas atmazgāšanas indikators, nevis aizdomas

Banka jautā to kā daļu no klienta izpētes, kas izriet no Likuma par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu (Wwft). Skaidras naudas saņemšanas ir bankai grūtāk izsekot nekā bankas pārsūtījumus: nav pretējā konta, nav maksātāja vārda, nav automātiskas pēdas. Tas padara skaidro naudu jutīgāku pret ļaunprātīgu izmantošanu, tāpēc banka jautā par to gandrīz katram uzņēmējam — ne tāpēc, ka kas ir par spīti, bet tāpēc, ka banka to visiem jāfiksē.

Konkrēti banka vēlas zināt: vai jūs saņemat skaidru naudu, cik daudz (aptuveni, kā procentuāli daļa no apgrozījuma) un no kā — privātklienti pie letes vai arī uzņēmējdarbības partneri. Ja jums nav skaidras naudas apgrozījuma, tad "nē" ir atbilde un tas parasti ir jautājuma beigas. Ja jums tā ir, piemēram, viesnīcas vai mazumtirdzniecības nozarē, tad bieži seko jautājums par to, kā jūs apstrādājat šo naudu: vai jūs to saskaitāt paši, vai noguldāt to bankā vai caur naudas apstrādes uzņēmumu, un kādi ir tipiski apjomi vienai darījumam. Tas bieži ir saistīts ar jautājumu par uzņēmuma mantas izcelsmi, jo skaidras naudas apgrozījums tiesību normu paskaidrojumā par līdzekļu izcelsmi bieži tiek minēts atsevišķi.

Pamatojums: klienta izpēte saskaņā ar Wwft

Pienākums veikt šo izpēti gulstas uz banku, nevis uz jums: institūcijas, kas ietilpst Wwft, jāveic klienta izpēte par darījuma attiecību un darījumu raksturu un fonu, un skaidra nauda ir šajā sakarā standarta vērības punkts tā ierobežotā dokumentu pēdas dēļ. Tas ir neatkarīgs no izpētes par to, kurš pārstāv vai kontrolē uzņēmējdarbību — šis jautājums parasti atrodas atsevišķā blokā, skat. kurš ir uzņēmuma galīgie labuma guvēji. Ja jums nav gatavs atbildes uz skaidrās naudas jautājumu, jo to nekad neesat turējuši, tad aprēķins, pamatojoties uz kases darbības noliktavē, parasti ir pietiekams; precīzs procents reti tiek gaidīts.