Kāpēc banka prasa par ārvalstu nodokļu saistībām

Fiskālā dzīvesvieta ir daļa no klienta izpētes

Banka jautā par to, jo tā ir obligāta noteikt katras uzņēmējdarbības klienta fiskālo dzīvesvietu kā daļu no klienta izpētes saskaņā ar Likumu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Šī izpēte attiecas ne tikai uz naudas atmazgāšanas riskiem, bet arī uz pareizu nodokļu deklarēšanu: bankas ir spēles noteikt, kurām valstīm tās ir jāziņo par kontu informāciju. Pēdējo sauc par CRS, vispārīgu pārskatīšanas standartu, un tas notiek, izmantojot tādu pašu jautājumu kā fiskālā dzīvesvieta. Tāpēc jautājums bieži parādās kopā ar jautājumiem par pie kurām bankām uzņēmums vada kontu: banka veido priekšstatu par to, no kurienes nāk jūsu uzņēmuma naudas un kur tā fiskāli atrodas.

Lielākajai daļai uzņēmumu atbilde ir vienkārša: nodokļu maksātājs valstī, kurā tas ir reģistrēts, tāpat kā tas ir ierakstīts komercreģistrā, un nekur citur. Ja uzņēmumam ir pastāvīga iekārtojums ārzemēs, datteruzņēmums vai rēķini tiek izsniegti no ārvalstu uzņēmuma, var pastāvēt ārvalstu nodokļu pienākums. Tā ir faktiski jautājuma, ko jūsu nodokļu konsultants vai grāmatvedis var atbildēt — nevis kaut kas, par ko šeit jums jāizvēlas pieņēmums. Ja jums nav ārvalstu darbības, tad "nē, nodokļu maksātājs tikai valstī, kurā tas ir reģistrēts" parasti ir atbilde, kas atbilst pārējam dossejam, piemēram, arī uz jautājumiem par uzņēmuma galīgajiem labumguvējiem.

Kur tas izriet: LNAFNFT un komercreģistrs

Pienākums veikt klienta izpēti, ieskaitant klienta fiskālo raksturlielumu noteikšanu, ir noteikts Likumā par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Uzņēmuma pamatdati — tiesiskā forma, reģistrācijas vieta, reģistrācija — ir noteikti saskaņā ar Komercreģistra likumu 2007 un veido pamatu, ar kuru banka pārbauda norādīto fiskālo dzīvesvietu. Ja atbilde atšķiras no dzīvesvietas komercreģistrā, banka parasti lūgs paskaidrojumu vai dokumentu pielikumu.