vai es jāminē mani svarīgākie piegādātāji bankai

Jā, bet parasti tikai kā atkarība, nevis kā vārdu saraksts

Gandrīz visos gadījumos: jā, šis ir jautājums, uz kuru banka sagaida atbildi, bet vispirms rūpīgi apskatiet, kas tieši tiek jautāts. Bankas parasti to jautā nevis pilna piegādātāju saraksta iegūšanai, bet lai novērtētu koncentrācijas risku: vai uzņēmums ir stipri atkarīgs no viena vai dažiem piegādātājiem, un kas notiek ar uzņēmuma darbību, ja tie pazūd. Tas ir daļa no klienta pārbaudes, kuru bankas ir piesardzīgi jāveic saskaņā ar Likumu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Jautājums bieži parādās tādā pašā jautājumu sarakstā kā jautājums kāds ir uzņēmuma mantas izcelsmeKonkrēti bankas parasti jautā procentuālo daļu: kāda daļa no iepirkuma no lielākā piegādātāja vai trīs lielākajiem piegādātājiem, un dažkārt šo piegādātāju reģistrācijas valsts (aktuāli sankciju un naudas atmazgāšanas risku dēļ). Atsevišķu piegādātāju vārdi reti kad ir nepieciešami; procents un varbūt nozare parasti ir pietiekami. Ja jums nav skaidrs šis procents, tad „bez koncentrācijas virs X% pie viena piegādātāja

. Uzmanību: šis ir cits jautājums nekā vidējais maksājuma termiņš kreditoriem — šis ir par maksājuma uzvedību, nevis atkarību.

Kur tas izriet: klienta pārbaude un Komercreģistrs

Bankas pienākums uzdot šāda veida jautājumus izriet no Likuma par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu paredzētās klienta pārbaudes; piegādātāju koncentrācija ietilpst plašākā klienta riska profilā, ko bankai jākonstatē. Pašas uzņēmuma pamatdati — juridiskā forma, reģistrācijas vieta, vadītāji — nāk no Komercreģistra saskaņā ar Komercreģistra likumu 2007, bet piegādātāju informācija tur nav un tāpēc jāsniedz atsevišķi.