banka jautā, cik daudz darījumu mēs paredzam mēnesī, kādu skaitli norādīt

Sagaidītais transakciju apjoms ir aprēķins, nevis dossijas fakts

Šim laukam nav avota dokumenta, ko varētu atzīmēt. Sagaidītais transakciju skaits mēnesī nav vēsturisks dati, piemēram, Komercreģistra numurs vai UBO procents; tas ir aprēķins, ko klients pats jāveic. Banka to prasa nevis, lai tevi pārbaudītu, bet lai tavu kontu klasificētu riska profilī klientu pārbaudei: uzņēmums, kas saņem naudu simts reizes mēnesī no desmit valstīm, saņem citu uzraudzību nekā uzņēmums ar pieciem rēķiniem diviem pastāvīgiem pircējiem.

Pamatots pieeja ir balstīties uz jau zināmo informāciju: rēķinu vai maksājumu skaits pēdējos mēnešos, iespējams, noapaļots līdz apaļam marģinālam apjomam. Ja jums nav šīs vēstures — piemēram, nesen sāktas darbības vai jauna konta gadījumā — tad pamatots aprēķins, kas balstīts uz paredzamo pasūtījumu ritmu, ir vienīgais, ko varat sniegt. Nav "pareiza" skaitļa, ar kuru varētu automatizēt šo lauku no fiksēta dossijas; taču atbildi var laika gaitā pārskatīt, ja faktiskais apjoms būtiski atšķiras, jo tas ir tieši tas, ko bankas regulāri pārbauda. Šis lauks bieži ir saistīts ar jautājumiem par pie kurām bankām uzņēmums vada kontu, jo apjoms dažkārt atšķiras pa kontiem vai bankām.

Pamatojums: klientu pārbaude, nevis Komercreģistrs

To, ka banka to prasa, nosaka Likums par mazgāšanu un terorisma finansēšanas novēršanu: klientu pārbaude obligē banku izprast komercsakarību būtību un mērķi, un sagaidītais transakciju modelis ir tā daļa. Tas ir neatkarīgs no Komercreģistra likuma 2007, kas attiecas tikai uz reģistrētiem uzņēmējdarbības datiem un nē pieņēmumiem par nākotnes uzvedību — tieši tāpēc jūs nevarat iegūt šo lauku no Komercreģistra izraksta. Salīdziniet to ar jautājumu par vidējais maksājuma termiņš kreditoriem: arī tas ir uzņēmuma dati, ko klients pats sniedz, nevis kaut kas, kas nāk no oficiāla reģistra.