Kāpēc banka vēlas zināt, kuri ir mani klienti

Mana klients ir riska novērtējums bankai

Banka to neprasī no zinātkāres par jūsu apgrozījumu, bet lai noteiktu, cik riskanta ir naudas plūsma caur jūsu uzņēmumu. Tas ir daļa no klienata pārbaudīšanas, ko bankas ir spiesta veikt saskaņā ar Likumu par nauda veļa atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu. Bankai jāzina ne tikai tas, kas jūs esat, bet arī jāsaprot, kāda veida darījumi notiek caur jūsu kontu un ar ko. Ja jūs piegādājat vienam lielam, pazīstamam pircējam, tas ir cits risku profils nekā tad, kad jūs piegādājat simtiem mazu, mainīgu pušu dažādās valstīs. Banka to tulko par jūsu konta riska klasifikāciju, nevis par spriedumu par jūsu klients pašiem.

Praksē banka parasti pieprasa vispārīgu attēlu: klients tips (uzņēmumi, fiziskas personas, pārvalde), nozares un dažreiz valstis, no kurām nāk jūsu pārdošana. Reti banka vēlas individuālo klientu sarakstu — tas arī neatbilst tam, ko viņi var darīt ar šo informāciju. Ja jūs šaubāties, vai jāpiedalītu konkrēts klients nosaukums, tas ir laiks, kad jāapsver, kas tieši tiek prasīts un vai uzkrāts atbilde (nozare, reģions, skaits) ir pietiekama. Šis jautājums skar arī to, ka pie kurām bankām uzņēmums vada kontujo bankas šīs atbildes dažreiz salīdzina, lai iegūtu konsekventi attēlu.

Uz ko tas ir balstīts: klients pārbaudīšana saskaņā ar NWTF

Šīs izmeklēšanas pienākums ir noteikts Likumā par naudas veļa atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu, kas piespēlē bankām nepārtrauktu kontroli uz saistības rakstura un viņu klientu darījumiem. Tas ir neatkarīgs no tirdzniecības reģistra, kur ir fiksēti tikai pastāvīgie uzņēmuma dati saskaņā ar Tirdzniecības reģistra likumu 2007. — šis avots neko nesaka par jūsu klientu loku. Ja vēlaties redzēt, kā šādi jautājumi ir saistīti ar to, ko prasa apdrošinātājs, skatieties uz kāpēc banka uzdod citus jautājumus nekā apdrošinātājsjo likumiskais pamatojums un mērķis būtiski atšķiras.