vai jāpaziņo, ar kādām valstīm es veicu darījumus

Valstu risks ir standarta klientu pārbaudes daļa

Jā, praktiski banka jautā, ar kurām valstīm tu noslēdzi darījumus, un tas ir pieļaujams. Tas ietilpst Likuma par darbību, ko veiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu (DNML), klientu pārbaudē. Bankai jānovērtē riski, un valstis ar paaugstinātu naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas risku ir pastāvīgs kritērijs. Bieži vien jautājumu saraksts neprasīs informāciju par katru valsti atsevišķi, bet par valstīm ārpus ES/EEZ, vai konkrēti par valstīm, kas ir uz riska saraksta. Tāpēc jāuzlūko jautājumu burtiski: "ārvalstu klienti" var praktiski nozīmēt "klienti ārpus ES" vai "klienti augsta riska valstīs", un tas ir diezgan būtisks atšķirums tajā, ko tu jāuzskaita.

Tas, ko tu konkrēti iesniedzis, ir atkarīgs no jautājuma formulējuma: valstu saraksts, apgrozījuma procents reģionā, vai tikai apstiprināšana, ka nav darījumu ar valstīm, kas ir uz sankciju vai riska saraksta. Pēdējais skar arī jautājumu vai uzņēmums vai kāds no tā vadības locekļiem figurē sankciju sarakstā, jo valstybės riika un sankciju riika banku bieži minētas kopā, bet tās ir divas atšķirīgas pārbaudes. Ja jums nav gatavas klientu valstu pārskats, pamatots pieņēmums ir strādāt no jūsu rēķina vai CRM datiem un to atsevišķi minēt, ja banka prasa atsauci uz avotu.

Pamatojums: Wwft klienta pārbaude, nevis Komercreģistrs

Prasība par valstu paziņošanu, ar kurām biznesa partneri veic darījumus, neizriet no Komercreģistra likuma 2007 — kas tikai nosaka, kura ir uzņēmums un kas tam pieder, sk. arī kurš ir uzņēmuma galīgie labuma guvēji — bet no klientu pārbaudes, ko institūcijas, piemēram, bankas, jāveic saskaņā ar Wwft. Šis likums piespiež pašu banku novērtēt riskus, un valstybės riika ir atzīts faktors; uzņēmums sniedz bankai nepieciešamos datus, lai banka varētu veikt šo novērtējumu.